Publiskajā telpā aktīvi tiek spriests par valstij piederošās bankas „Citadele” iespējami drīzo pārdošanu. Tiek piesaukti visdažādākie potenciālie pircēji, minētas dažādas iespējamās pārdošanas cenas, sabiedrība tiek baidīta ar sankcijām no Eiropas Komisijas puses gadījumā, ja banka netiks pārdota līdz šā gada beigām un tamlīdzīgi. Tomēr visa šī informācija lielākoties ir tikai baumu līmenī, jo patiesie apstākļi par bankas pārdošanas nosacījumiem un procesa gaitu no valdības puses tiek apzināti noklusēti, aizbildinoties ar slepenības zīmogu.

Atklātībā nonākusi vēl satraucošāka informācija – valdība slēgtā sēdē slepeni devusi ekskluzīvas tiesības mēneša pārņemt banku vienam no pretendentiem – ASV investīciju fondam „Ripplewood Holging”, turklāt par ļoti zemu cenu – 113 miljoniem eiro.

Mēs, Latvijas Republikas iedzīvotāji un nodokļu maksātāji, kuru nauda savulaik tika ieguldīta „Parex bankas” pārņemšanā, uzskatām šādu valdības rīcību par nepieļaujamu. Mums nav pieņemami, ka tiekam uzskatīti par zemākas kategorijas cilvēkiem, kuri ir vajadzīgi un nepieciešami vien finasiālu grūtību vai krīzes laikā, bet pret kuriem var izturēties nicinoši un augstprātīgi tad, kad vēlamies saņemt nesagrozītu un nerediģētu informāciju par mūsu visu kopīgi ieguldītās naudas tālāko likteni un iespējām to atgūt. Šāda valdības attieksme arvien vairāk rada aizdomas, ka bankas „Citadele” pārdošanas process slēpj plašākai sabiedrībai nezināmus politekonomisko interešu radītus zemūdens akmeņus, kas ar laiku var izrādīties liktenīgi ne tikai ieguldītās kopīgās naudas atgūšanā, bet atkal jau visas valsts finansu sistēmas stabilitātē.
Lūk, tikai dažas problēmas un jautājumi, kas atklāti un bez mākslīgi uzpūstas slepenības būtu jāizskaidro sabiedrībai, kopīgi meklējot vislabāko risinājumu ieguldītās naudas atgūšanai:
1. „Citadele” šī gada pirmajos 6 mēnešos ir strādājusi ar ievērojamu peļņu. Kāda ir ekonomiskā un finansiālā loģika pārdot banku šobrīd, kad pastāv reāla iespēja jau tuvākajā laikā panākt ieguldītās valsts naudas atgūšanu ar ievērojamu peļņu, kas potenciāli būtu ieguldāma valsts nebūt ne spožās finansiālās situācijas uzlabošanā, vienlaikus garantējot arī pārējo valsts bankai izsniegto aizdevumu un ieguldījumu drošību?
2. Mēs tiekam biedēti ar dažādām iespējamām sankcijām no EK puses, ja bankas pārdošanas process netiks pabeigts līdz šī gada beigām. Kādos līgumos un dokumentos šīs iespējamās sankcijas ir fiksētas? Vai Latvijas puse apzināti nepārspīlē šo potenciālo sankciju apjomu un sekas?
3. Kas un kādā veidā ir aprēķinājis šobrīd figurējošo bankas pārdošanas cenu? Vairāki ekonomisti ir norādījuši uz dīvainu metodoloģiju šīs cenas veidošanā, kas rada aizdomas, ka bankas vērtība tiek mākslīgi pazemināta, iespējams, par labu jau iepriekš zināmam pircējam.
4. Šobrīd priekšroka bankas pirkšanai ir dota ASV kompānijai „Ripplewood Holding”. Notikumu gaita līdz šim liecina, ka šo kompāniju konsultē un lobē atsevišķiem valdību veidojošiem politiķiem tuvu stāvošas personas ar lielu ietekmi pašreizējā valdībā. Vai šī informācija atbilst patiesībai? Kas īsti ir šie lobisti, kāda ir viņu reālā ietekme un kā intereses viņi patiesībā pārstāv?
5. Cik liela loma bankas pārdošanas procesā ir atsevišķu valstu – īpaši ASV – vēstniecībām un kādas vienošanās ir panāktas vai slepeni neoficiāli slēgtas šo vēstniecību pārstāvēto valstu un Latvijas valdības starpā?
6. Vai Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības zināt, ar kādiem patiesiem mērķiem nosauktais potenciālais pircējs vēlas veikt darījumu? Vai šī kompānija vēlas uzsākt ilglaicīgu darbību Latvijā, vai ir tikai starpnieks tālākā bankas pārdošanas procesā, kurā ne Latvijas valdībai, ne iedzīvotājiem nebūs praktisku iespēju ietekmēt notikumu gaitu?
7. Pats būtiskākais – kāpēc viss bankas pārdošanas process notiek tik lielā slepenībā? Kas ir tie apstākļi un fakti, kurus nekādā gadījumā nedrīkst uzzināt Latvijas nodokļu maksātāji? Vai šis pārspīlētās slepenības režīms ir EK vai pašmāju varas nesēju radīts?

Jautājumu, bez šaubām, ir krietni vairāk, atbilžu no valdības puses nav.
Tāpēc mēs, iniciatīvas grupa,
paziņojam par sabiedriskās izmeklēšanas
ATKLĀTĪBU PAR „CITADELI”
uzsākšanu.

Aicinām šajā darbā aktīvi iesaistīties finansistus, ekonomistus, politiķus, mediju pārstāvjus un visus tos, kuriem patiesi rūp, lai Latvijas nodokļu maksātāju nauda kārtējo reizi milzīgos apjomos netiktu vienkārši neprasmīgi vai pat, iespējams, apzināti pazaudēta.
Bez šaubām, ceram arī uz valdības un citu valsts struktūru atbalstu mūsu darbā, sniedzot nepieciešamo informāciju patiesības noskaidrošanā, tāpēc uz pirmo sanāksmi aicināti arī ministri, Saeimas deputāti, kā arī visi interesenti, kuriem šis jautājums šķiet svarīgs un būtisks.
Šobrīd jau esam sagatavojuši virkni iesniegumu dažādām EK institūcijām un amatpersonām, aicinot sniegt atbildes saistībā ar bankas „Citadele” pārdošanu. EK amatpersonu sniegtās atbildes tiks publiskotas.

Sabiedriskās izmeklēšanas
iniciatīvas grupas sanāksme notiks
12. augustā plkst. 13 hotel „”Valdemārs”konferenču zālē
(Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 23)
Sanāksmē aicināti piedalīties mediju pārstāvji, uzdodot jautājumus un izsakot ierosinājumus iniciatīvas grupas dalībniekiem.
Informācija pa tālr. 25650226
Sekojiet informācijai arī mūsu blogā internetā privatizatori.wordpress.com

Nepieļausim, ka sīka, sabiedrības nepilnvarota ļaužu grupiņa uzurpē tiesības lemt par mūsu visu kopīgi ieguldīto naudu, pat negrasoties paskaidrot mums savas rīcības motīvus. Nepieļausim, ka visu mūsu kopīgie līdzekļi tiek izmantoti kādās ne līdz galam saprotamās politekonomiskās shēmās, kas, iespējams, ir pat kādas lielākas ieceres realizēšanas sākums ar mērķi padarīt mūsu valsti vēl vairāk atkarīgu no dažādu ārpusē esošu politekonomisku grupējumu interesēm. Mēs nedrīkstam būt bandinieki arī nekādās ģeopolitiskās spēlēs, jo tikai tā tauta un valsts, kas ir apveltīta ar pašcieņu, tiks cienīta arī pārējo tautu un valstu vidū.

Iniciatīvas grupas vārdā:
Ivars Brīvers, ekonomikas zinātņu doktors, Banku augstskolas profesors
Inesis Feiferis, ekonomikas zinātņu doktors, Krājaizdevu apvienības valdes priekšsēdētājs, ilggadējs Hipotēku un Zemes bankas vadītājs
Elmārs Zelgalvis, LU profesors
Normunds Duļevskis, zvērināts advokāts
Ivars Redisons, jurists
Imants Liepiņš, žurnālists
Normunds Vilnītis, jurists, KNAB vadītājs (2009 – 2011)
Edvards Ratnieks, jurists, LU doktorants
Mārtiņš Šics, mediķis, Latvijas dzīvības glābšanas asociācijas viceprezidents
Imants Burvis, pilsētas veselības biedrības valdes loceklis
Valts Vīze, vadības zinību students
Aivars Lapšāns, dzejnieks, komponists
Oskars Jepsis, ekonomika students
Haralds Elceris, fotogrāfs
Karīna Lahina, studente
Māris Spriņģis, LU Ekonomikas un vadības fakultātes Finanšu un kredīta katedra, doktors
Dairis Kuciks, ekonomists, uzņēmējs
Aleksandrs Obižajevs, vieglatlēts, vairākkārtējs Latvijas rekordists kārtslēkšanā
Dzintra Mozule, žurnāliste, Ogres novada domes deputāte
Egons Vanuška, Latvijas ekoloģiskās biedrības Kurzemes nodaļas vadītājs