Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks informē, ka par godu Lāčplēša dienai pie Uzvaras parka notiks nozīmīgi Lāčplēša dienas pasākumi: LR Zemessardzes, Jaunsardzes un militārās tehnikas paraugdemonstrējumi, mākslinieku apvienības “Kreisais Krasts” un grupas “Skyforger” koncerts. Tomēr priekšlikums par svecīšu iedegšanu arī Uzvaras parkā tiks atstāts citam gadam.

“Šogad 11.novembrī svecītes turpināsim likt Brāļu kapos, pie Rīgas pils mūriem un savas mājas logos. Respektējot Rīgas domes koalīcijas partneru bažas un ievērojot demokrātijas principu, esmu nolēmis, ka publiski vairs neaicināšu nolikt svecītes Uzvaras parkā. Gan tam pienāks savs laiks. Tomēr par godu parka simtgadei, kad tas ieguva savu nosaukumu, notiks brīvības cīņām veltīti pasākumi, kas ieskandinās patriotisma nedēļu Rīgā un Latvijā. Šis ir pirmais solis, lai mēs atgrieztu šai vietai tās vēsturisko nozīmi. Tikai, nebaidoties no vēstures, mūsu nācijai būs nākotne!”

Ratnieks pateicas visiem, kas šajās dienās pauduši atbalstu idejai, ka turpināsim stāstīt Latvijas un Uzvaras parka vēsturi.ir jāatgūst tā vēsturiskā un nacionālā nozīme – starpkaru laikā tas bija latviešu simbols uzvarai pār bermontiešiem.

Šī vieta būs lielākais rekreācijas parks rīdziniekiem un pilsētas viesiem, bet vienlaikus tas izglītos par mūsu vēsturi un mūsu latvisko identitāti. “Padarīsim stiprāku stāstu par parka pirmsākumiem, rādīsim rādīsio mīlestību pret Latviju un tā lomu mūsu vēsturē,” norāda Ratnieks.

Uzvaras parka statusu šī vieta ieguva pēc pirmā Pasaules kara par godu uzvarai pār bermontiešiem. Pēckara periodā tas tika veidots par tautas ziedojumiem kā brīvības cīņu godināšanas vieta, Latvijas valsts varenības un pašapziņas simbols. Šim laukumam tika izstrādātas skices, kas paredzēja izveidot monumentālu stadionu. Šajā vietā tika plānots izveidot pastāvīgu estrādi Dziesmu svētku norisei, kā arī speciāli labiekārtot militārām parādēm. Otrais Pasaules karš un okupācija šīs ieceres apturēja un pārveidoja atbilstoši totalitārisma režīmam un tā ideoloģijai.