Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks norāda, ka Latvijā būtu jāpārskata augstskolu internacionalizācijas politika, nosakot stingrāku regulējumu ārvalstu studentu uzņemšanai. Pašvaldību vēlēšanu rezultāti Lielbritānijā, kurā vairākās pašvaldībās pie varas šobrīd ir radikālu islāma uzskatu piekritēji, vēlreiz apliecina, ka Latvijā imigrācijas politikai ir jābūt stingrai un nelokāmai.

"Mēs nedrīkstam būt pielaidīgāki jautājumā, kas skar imigrācijas politiku pret trešo pasaules valstu imigrantiem. Mēs redzam ar kādiem drošības un sociāliem riskiem jāsaskaras daudzviet Eiropas valstīs un ASV, ko radījušas islāmu iebraucēju kopienas. Es kā Rīgas vicemērs uzskatu, ka ne Rīga, ne pārējā Latvija tam nebūs gatava, ja kļūsim pielaidīgāki šajos jautājumos. Mūsu robs šobrīd ir augstskolas un izglītības eksports, zem kura lielākoties slēpjas imigrācijas draudi nākotnē, jo šīs kopienas veidojas pakāpeniski, apkārtējai sabiedrībai pat nemanot. Turklāt šobrīd Kultūras ministrija ir izstrādājusi Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plānu, kas paredz dažādus valsts atbalsta mehānismus imigrantu integrēšanai, tostarp tas attieksies arī uz trešo pasaules valstu imigrantu integrēšanu, lai gan citu Eiropas valstu prakse rāda, ka šādas metodes laika gaitā tikai stiprina šīs islāmu imigrantu kopienas un to tradīcijas, pieaugot sabiedrībā šo kopienu radītam vardarbības apjomam un sociālo pabalstu izmaksām,” atzīst Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Viens no virzieniem, ko piedāvā Ratnieks, ir vairāk koncentrēties uz remigrāciju. Pēc CSP datiem 2022. gadā Latvijā atgriezās vairāk nekā 9000 iedzīvotāju. Tas ir pēdējo desmit gadu laikā lielākais atgriezušo skaits viena gada laikā. Remigrācijas jautājumi šobrīd gulstas uz katru pašvaldību, piemēram, izglītība, bet būtu svarīgi to mērķtiecīgi veicināt ar dažādām atbalsta programmā no valsts puses. Rīga šajā jomā ir ieviesusi vienreizēju atbalstu augsti kvalificētiem remigrantiem 1845 eiro apmērā, lai tādā veidā sekmētu talantu piesaisti Rīgai.

Savukārt attiecībā uz augstskolu internacionalizācijas politiku ir jāvērtē, cik tā ir efektīva. Šobrīd tas ir izraisījis virkni neskaidrību par to, vai šie jaunieši ir ieradušies gūt zināšanas un doties atpakaļ uz savu dzimteni vai arī viņus vairāk interesē darbs, ka rezultātā izglītība ir tikai aizsegs tam.