Kopš kara sākuma Ukrainā, Rīga ir aizvien vairāk pievērš uzmanību drošības un nacionālajiem jautājumiem. Rīgas iedzīvotāji aktīvāk izsaka savu viedokli un priekšlikumus par valsts aizsardzību un nacionālo suverenitāti, atspoguļojot arī bažas par starptautisko situāciju, par padomju mantojuma paliekām u.c. jautājumiem. Šīs tendences liecina par sabiedrības pieaugošo apziņu saistībā ar ģeopolitiskajām realitātēm un nepieciešamību stiprināt valsts nacionālo identitāti.
Rīga šo divi gadu laikā ir centusies dzēst padomju varas simbolikas, objektus un tās varoņus, iedzīvinot Rīgā mūsu valsts varoņu vārdus, darbus un nozīmi. Viens no visskaļākajiem, bet tai pašā laikā arī nozīmīgākajiem darbiem, ko mēs esam paveikuši, ir okupekļa nojaukšana un Uzvaras parka vēsturiskās nozīmes atgriešana nu jau jaunā un funkcionālā veidolā. Lielu darbu esam ieguldījuši, lai Rīgas iedzīvotāji un bērni aizvien vairāk piekoptu latviešu valodu, jo kopš pagājušā gada Rīgas izglītības iestādēs mācības notiek valsts valodā. Esam arī sākuši risināt jautājumu par krievu valodas kā otrās svešvalodas aizstāšanu ar ES dalībvalstu valodām, lai mazinātu agresorvalsts ietekmi Latvijā.
Šobrīd Rīgā nepārtraukti norisinās process, kurā padomju laika simboli, pieminekļi un citas vēstures liecības tiek likvidētas un aizstātas ar mūsu valsts varoņu un simboliem. Šī virzība notiek savas valsts identitātes un vēsturiskās patiesības atspoguļošanai. Pagājušajā gadā no pilsētas parka tika noņemts Puškina pieminekli, tāpat no daudzām tilta margām ir likvidēti sirpji un āmuri, kas agrāk atgādināja padomju ideoloģijas klātbūtni. Maskavas nams ir nonācis valsts īpašumā un ceļš uz mūsu pilsētas latviskošanu vēl turpinās.
Ar šā gada septembri Puškina licejs mainīs nosaukumu uz Rīgas Broces liceju, tāpat arī Rīgas domes nesen nolēmums mainīt vairāku ielu nosaukumus. Šīs izmaiņas nav vienkāršs administratīvs process, bet gan solis uz priekšu, lai stiprinātu mūsu nacionālo identitāti.
Praktiski ar šo var teikt, ka esam pārvarējuši visus viedokļu šķēršļus, lai pavisam drīz Rīgā vairs nebūtu imperiālistiskās Krievijas ideoloģiju nesoši ielu nosaukumi. Maskavas iela ir viena no centrālajām Rīgas ielām, un tās nosaukums nav pareizs signāls ne vietējai, ne starptautiskai sabiedrībai. Tās esošais nosaukums grauj mūsu nacionālo nostāju un arī valstiskumu. Rīga nes nacionālas pilsētas ideju. Un tam ir jāsaskan ar darbiem. Vēlreiz pasakos visiem kolēģiem, ka varējām atrast kompromisus ar jauniem ielu nosaukumiem.
Nosaukumu maiņa nav tikai formāla procedūra; tā ir iespēja atjaunot cieņu pret izcilajiem latviešu personībām, kas ir veidojušas Latvijas vēsturi un kultūru. Maskavas ielas daļas pārdēvēšana par Latgales ielu ļauj mums atgriezt tā vēsturisko nosaukumu. Ņemot vērā, ka Rīgā jau pastāv Latgales iela un lai vecais ielas nosaukums neradītu apgrūtinājumu operatīvajam dienestam, tad Maskavas ielas sākumposmu no 13.janvāra ielas līdz Salu tiltam nolēmām pārdēvēt par Lastādijas ielu.
Vienlaikus ar Maskavas ielas pārdēvēšanu, esam arī nolēmuši, ka ielu nosaukumus ir jāmaina vēl 7 ielām: Latgales ielu pārdēvējot par latviešu rakstnieka un dzejnieka Jāņa Klīdzēja vārdā, Puškina ielu- izcila latviešu valodnieka Kārļa Mīlenbaha vārdā, Turgeņeva ielu- slavenā latviešu gleznotāja Vilhema Purvīša ielu, Ļermontova ielu- pirmās sievietes Latvijas valdībā Valērijas Seiles vārdā, savukārt Tipogrāfijas ielu- lidotāja un militārpersonas Augusta Spariņa vārdā.
Jaunie ielu nosaukumi ļauj mums izrādīt godu Latvijas izcilībām literatūras, mākslas, politikas un drošības jomā. Tā mums ir iespēja atgādināt par tiem un cienīt tos, kuri ir ieguldījuši savu darbu un talantu, lai veidotu mūsu kopīgo nākotni. Šie cilvēki ir ne tikai Latvijas kultūras mantojuma daļa, bet arī atspoguļo mūsu vēstures bagātību un ir simboli nacionālajai identitātei. Mēs turpināsim stāstīt par savu vēsturi un godināt mūsu varoņus, mūsu dižgarus.
Tādēļ, Rīgas domes lēmums mainīt ielu nosaukumus ir solis pareizajā virzienā - tas ir solis uz priekšu pretī stiprinātai nacionālajai identitātei, kultūras atjaunošanai un goda izrādīšanai tiem, kas ir veidojuši mūsu pagātni un nākotni.