Latviešu karavīru cīņasspars sevi pierādījis vairākkārt. Apbrīnas un pieminēšanas vērtas ir Mores kaujas, kas bija vienas no sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā otrajā pasaules karā.

Latviešu leģiona 19. divīzija noturēja savas pozīcijas pret milzīgā sarkanās armijas pārspēka mēģinājumiem izlauzties līdz Rīgai, tas ļāva izvest vācu spēkus no Igaunijas, evakuēties un glābties daudziem latviešiem uz Rietumiem, glābjot dzīvības, kam draudēja briesmas. Kaujas notika no 1944.gada25.septemra līdz 6.oktobrim. Tajās krita 186 leģionāri, bet ievainoti tika 650. Pretējā pusē karojošās sarkanās armijas zaudējumi bija 2736 kritušie un 9576 ievainotie. Katru gadu (šogad 23.septembrī) Mores kaujās kritušos pieminam gan pie Roznēnu ozola, kur atdusas 118 kritušie latviešu leģionāri, gan Mores kauju piemiņas parkā, kur apskatāmi ierakumi, bunkuri, kaujas lauks, memoriālā plāksne ar iegravētiem karavīru vārdiem un uzvārdiem. Pēc Mores kaujām vēlāk izveidojās arī Kurzemes cietoksnis, kas otrā pasaules kara laikā tā arī netika ieņemts.
Mores kauju piemiņas pasākumos piedalās arvien vairāk skolēnu no dažādām Latvijas skolām (šogad no Siguldas, Kocēnu, Valmieras, Mores un Cēsu skolām), apgūstot patriotisko audzināšanu un vēstures zināšanas.
Esam sena, spēcīga un varena tauta.
Foto: