Rīga ir unikāla ar savu vēsturi, kultūru un daudzveidību. Taču tieši tagad, skatoties nākotnē, svarīgi ir uzsvērt latviskās identitātes saglabāšanu un nacionālo piederību. Latvijā beidzamajos gados iedzīvotāju skaits samazinās, šobrīd mēs dzīvojam laikmetā, kurā ģeopolitiskā situācija pasaulē ir būtiski mainījusies, īpaši kopš krievijas militārās agresijas sākuma pret Ukrainu. Tas ir izaicinājums ne tikai pasaulei, bet arī mums, kā valsts galvaspilsētai, saglabāt savu identitāti un drošību.
Latvijas galvaspilsētā, Rīgā dzīvo 32% no Latvijas iedzīvotājiem. Tā ir ne tikai ekonomikas un kultūras centrs, bet arī simbols mūsu valstiskajai suverenitātei. Lai gan Rīga ir daudzveidīga ar citu tautību kopienām, mūsu pienākums ir nodrošināt, ka latviskā identitāte ir pilsētas pamatā. Tas nozīmē, ka mums ir jāveicina valsts valodas lietojums visās jomās, jāatbalsta mākslinieki un kultūras darbinieki, kā arī jārūpējas par pasākumiem, kas popularizē latviešu kultūru.
Kopš kara sākuma Ukrainā, daudzi Rīgas iedzīvotāji arvien skaļāk izsaka savu viedokli sociālajos tīklos par nacionālās suverenitātes aizsardzību un nepieciešamību mazināt agresorvalsts kultūras un valodas ietekmi pilsētā. Šie viedokļi ir būtisks signāls, ka sabiedrība apzinās ģeopolitisko realitāti un iespējamos riskus nākotnē. Ņemot vērā šīs sūdzības, es vērsos pie Tieslietu ministrijas ar lūgumu pārskatīt krievu valodas lietošanu pilsētvidē. Tā kā krievu valoda ir agresorvalsts valoda, tāpēc publiskajā telpā nav vietas krievu valodai un ir jāveic izmaiņas normatīvajos aktos, lai to ierobežotu un mazinātu.
Rīga kā Eiropas Savienības galvaspilsēta nevar pieļaut, ka tās ielās un sabiedriskajā telpā dominē simboli un valoda, kas saistīta ar valstīm, kuras veicina militāru agresiju. Mēs esam paveikuši lielu darbu, lai mazinātu agresorvalsts klātbūtni pilsētā, sākot no ielu pārdēvēšanas līdz Uzvaras parka atgriešanai pilsētai un rīdziniekiem, kā arī šobrīd risinām jautājumu par vairāku komunisma un krievijas imperiālisma simbolu aizvākšanu un demontāžu. Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris, izvietojot krievu valodas plakātus un izkārtnes, ir viens no pēdējiem piemēriem, kas izraisījis plašas diskusijas sabiedrībā. Lai gan esošie normatīvie akti atļauj krievu valodas izmantošanu konkrētos apstākļos, piemēram, tūrismā, es uzskatu, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā šādas izņēmuma tiesības ir jāierobežo. To pašu arī uzskata Tieslietu ministrija, kura mums nosūtīja atbildes vēstuli, ka ministrija ir sagatavojusi jaunu piedāvājumu, atbilstoši kuram publisko informāciju, kas attiecas uz sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanu, ieceļojot un izceļojot no Latvijas, vai nodrošinot nokļūšanu starptautiska mēroga transporta infrastruktūras objektā, vai no tā, līdztekus valsts valodai varētu sniegt kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Tāpat viņa norāda, ka tomēr šodienas realitāte, kurā mūsu ikdienu ir transformējis krievijas sāktais brutālais agresijas karš Ukrainā, prasa ikkatram no mums ar īpašu atbildību izturēties pret jebkuru krievijas radītu provokāciju risku, tai skaitā saistībā ar krievu valodas lietošanu. Tāpēc Rīgas pilsēta turpmāk izvērtēs reklāmas, afišas un uzrakstus, kas tiks iesniegti saskaņošanai pašvaldībā, pieturoties pie Tieslietu ministrijas jaunās pozīcijas.
Mūsu nākotnes redzējums par Rīgu ir cieši saistīts ar Latvijas kā neatkarīgas, drošas un vienotas valsts ideju. Šajā ceļā latviešu valodas kā valsts valodas loma ir neatņemama un svarīga daļa no mūsu nacionālās suverenitātes un identitātes stiprināšanas. Rīga ir jākļūst par paraugu visai valstij, kur latviskums ir ne tikai kultūras mantojums, bet arī nākotnes veiksmes atslēga. Rīgas ceļš uz latviskumu ir arī mūsu valsts izdzīvošanas jautājums. Katra iela, katrs izkārtnes vārds publiskajā telpā atspoguļo to, par ko mēs cīnāmies. Un šobrīd mēs cīnāmies par to, lai Rīga būtu latviska un brīva no jebkādas agresorvalsts ietekmes.