Tā kā esmu kādreizējās skolotājas un pašreizējās pasniedzējas dēls, kā arī būdams Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) biedrs, dziļi izprotu un novērtēju pedagogu situāciju.

Labi atceros ceptu kartupeļu smaržu un pankūku periodus pagājušā gadsimta 90.gados, kad mājās brīžiem nebija nekā cita, ko celt galdā, jo mana māte bija skolotāja ar samērā nepietiekamu atalgojumu. Parādu par neapmaksātiem rēķiniem mūsu ģimenē nekad nebija, ekonomējot tieši uz mērenas iztikas tēriņiem. Līdz ar to man nav ne mazāko šaubu, ka šodienas prasība par cienīgu atalgojumu pedagogiem ir pašsaprotama.

Ir skaidrs, ka arī  pedagogu atalgojums ir klaji nesamērīgs pret viņu atbildību, darba apjomu un tā nozīmīgumu. Neatkarīgi vai mēs runājam par pirmsskolas izglītības pedagogiem vai mācībspēkiem universitātē, mēs nākotnē dzīvosim tā, kā šodien mācīsimies. Nacionālā apvienība (NA) uzskata, ka izglītības darbinieku prasības ir pamatotas, un valdībai jāmeklē iespējas panākt arī tālākus kompromisus, lai pedagogiem  varētu maksāt vēl vairāk nekā līdz šim solītais ir nodrošināts.

Jāuzsver, ka pašreiz notiekošajā algu reformā nav pietiekami augstu novērtēti augstskolu mācībspēki un zinātnieki. Gadījumā, ja neizdosies rast vēl nepieciešamo finansējumu (līdz 40 miljonemi EUR), var rasties situācija, ka vidusskolas skolotājs saņems lielāku atalgojumu nekā augstskolas asistents, lektors un pat docents. Tas rada papildu nevienlīdzību, raisa diskusijas un samilzina problēmas, neredzot to risinājumus.

Turklāt šobrīd nav saprotams, kā augstskolas pašas varētu tiktu galā ar strauji pieaugušajiem rēķiniem. Augstākās izglītības iestāžu atbildībā ir arī koledžas, citas izglītības iestādes un zinātniskie institūti, kuriem nepieciešams pašiem nodrošināt energoresursu apmaksu. Piemēram, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātei (iepriekš -Latvijas Lauksaimniecības universitāte) šogad izmaksu pieaugums lēšams 200% apjomā. Lai veiktu norēķinus Zemkopības ministrijas (turpmāk tekstā – ZM)  izglītības un zinātnes iestādēm vien, papildus nepieciešami septiņi ar pusi miljoni.

Nav šaubu par manu atbalstu LIZDA mērķiem un centieniem, tā ir augsti novērtēta un profesionāla organizācija ar izpratni par notiekošo atalgojuma jomā, un bez tās iejaukšanās nebūtu arī šī papildu finansējuma un vienošanās ar Izglītības un zinātnes ministriju un valdību. Tomēr, situāciju par pilnībā atrisinātu nevaram uzskatīt, jo augstskolas un zinātniskie institūti pašreiz ir atstāti nomaļus.

Kopvērtējumā ZM ir daudz paveikusi profesionālās izglītības jomā, piemēram, Bulduru Dārzkopības vidusskolā, Malnavas koledžā un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē labiekārtotas  kopmītnes un izglītības procesa vidi. Kopaina nevieš bažas, kur ir skaidra korelācija ar mūsdienu jaunajiem lauksaimniekiem – labi situētiem uzņēmējiem  ar augstu eksporta īpatsvaru. Mēs sniedzam atbalstu profesionālajai izglītībai, rodam finansējumu gan vides uzlabošanai, gan jaunas tehnikas ieviešanai. Modernizējam mācību procesu, uzskates līdzekļus, lai jaunieši būtu profesionāli sagatavoti esošajām tirgus vajadzībām.

Jāuzsver, ka ZM izprot un atbalsta LIZDA centienus, un mēs raugāmies vienā virzienā, jo ieguldījums izglītības cilvēkresursos sekmēs arī ZM pārstāvēto tautsaimniecības nozaru attīstību. Arodbiedrības izvirzītās prasības ir jāņem vērā un ir jāturpina meklēt iespējamos risinājumus finansējuma paaugstināšanai pedagogu algām, tostarp neaizmirstot par augstākās izglītības jomā nodarbinātajiem. Ieguldot izglītībā un zinātnē, mēs nodrošinām labāku nākotni mums visiem, īpaši būtiski ir strādāt vienkopus dažādām nozarēm un izprast, kādi un kuri speciālisti  kādā skaitā būs nepieciešami. Jāpēta nozares, lai neveidotos  situācija, ka speciālistu pietrūkst. Tādēļ īpaši saprotu uzņēmēju bažas par profesionālās izglītības vajadzību nodrošināšanu. Cerams, ka LIZDA panāktie kompromisi un pedagogu algu palielināšanas grafiks no nākamā gada 1.septembra viesīs uzlabojumus arī augstskolu un zinātnisko institūtu personāla atalgojuma paaugstināšanā.

ZM pārziņā ir jau minētā LBTU, kā arī Malnavas koledža un Bulduru Dārzkopības vidusskola, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR", Agroresursu un ekonomikas institūts, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava", Dārzkopības institūts.  Izprotot zinātnes un mūsdienīga mācību procesa nozīmi, ZM investīcijas šo iestāžu infrastruktūras un materiāltehniskā nodrošinājuma uzlabošanai šogad vien iegulda ap 22 miljoniem EUR. No šīs summas vairāk nekā 12 miljoni EUR ieguldīti lauksaimniecības profesionālās izglītības iestāžu attīstībā.

Mēs turpināsim ieguldīt resursus izglītībā un zinātnē, jo saprotam, ka mūsu nozares ir Latvijas ekonomikas mugurkauls ar vislielāko eksporta īpatsvaru. Mūsu mērķis ir saglabāt ar lauksaimniecību saistītās izglītības programmas un veicināt to īstenošanas vietu attīstību. Izglītības process prasa nozīmīgus finansiālus ieguldījumus, jo īpaši profesionālajā izglītībā, kur jauno speciālistu izglītošanai ir nepieciešami mūsdienīgi mācību līdzekļi, līdzvērtīgi tiem, kurus savā ikdienā izmanto vadošie nozares uzņēmēji.

Cilvēka cienīga dzīve – lai cik klišejiski tas skan,  ir jānodrošina visai  sabiedrībai, bet pedagogiem būtu jāspēj samaksāt rēķinus, iegādāties pārtiku un lai paliktu pāri arī  finansējums gan kultūras pasākumiem, gan tālākizglītībai, gan ceļošanai. Nepārtraukts process – mūžu dzīvo, mūžu mācies.

Cieņā -

ZM Zinātnes padomes priekšsēdētājs

Edvards Ratnieks