Paralēli atsevišķi tiesību eksperti aicina mainīt tiesnešu apstiprināšanas procesu, lai Saeimai nebūtu vairs jālemj par tiesnešu nonākšanu amatos. Saprotams, ka ikviena nozare Latvijā vēlas, lai neviens cits nejauktos tās dienaskārtībā, jo pastāv iekšēja struktūra. Taču kā Satversme nosaka, tad Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Sabiedrībai ir tiesības sekot līdzi un vērtēt notiekošo jebkurā nozarē.
Skaidrs, ka no tiesiskā viedokļa pastāvīgais likumdevējs un no politikas teorijas sabiedrības spogulis ir valsts parlaments, kas ievēlēts demokrātiskā un tiesiskā ceļā, paužot suverēna (tautas) gribu un pauž šo gribu tālāk savos pieņemtajos lēmumos, lai kādi tie kādreiz būtu. Var patikt vai nepatikt sastāvs, bet tādu mēs paši esam ievēlējuši ar piedalīšanos vai nepiedalīšanos iepriekšējās vēlēšanās.
Mēģinājumus sašaurināt vai nomainīt lēmējus par tiesnešu apstiprināšanu vērtēju kā vēlmi šaurai, elitārai tiesību ekspertu grupai vēl vairāk koncentrēt ietekmi savās rokās nevis atstāt to tautas vēlētam parlamentam. Šo uzskatu par bīstamu parādību.
Tiesu vara ir neatkarīga jau šobrīd, taču nekļūdīšos, ja teikšu, ka parlaments nav bijis pietiekami aktīvs arī veselīgā parlamentārās kontroles veikšanā pār to. Nav jau arī daudz tādu instrumentu, taču nedrīkst notikt arī pilnīga tiesu varas pašplūsma bez jebkādas ārējas kontroles.
Valsts varas dalīšanas princips nozīmē, ka visas varas pastāv līdzās un cita citu kontrolē, lai nenotiktu atsevišķa varas atzara pašplūsma.
Ko darīt esošajā situācijā?
Atstāt tiesnešu apstiprināšanu parlamenta ziņā, lai būtu ievērots varu savstarpējais līdzsvara un atsvara princips. Jā, arī šādas reizes, kad kāds tiesneša kandidāts netiek apstiprināts, ir joprojām demokrātisks un tiesiskai valstij piederošs process, citādāk Satversmes tēvi nebūtu Satversmē ierakstījuši šādas tiesības parlamentam apstiprināt vai noraidīt tiesnešus. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, no šī principa izriet ne tikai tiesnešu tiesības, bet arī tiesnešu pienākumi pret suverēnu (tautu).
Attēls: No studiju laika Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, kur, manuprāt, joprojām ir labākie mācībspēki (tiesību eksperti) valstī.