Ja beidzamajā laikā ir būts Vecrīgā vai arī sekots līdzi ziņām, tad noteikti ir nācies pamanīt vienveidīgus, bet nu jau biežus protestus, kuros aktīvi piedalās tantes un onkuļi gados. Viņi aktīvi iestājas pret izglītības pāreju uz valsts valodu.

Jā, tieši viņi, ne skolēnu vecāki, ne paši skolēni, kuriem būs jāmācās. Visbiežāk pārliecība tiek sludināta krievu valodā, pat plakāti sadrukāti svešās mēlēs. Intervijās žurnālistiem bieži atbild tieši krieviski. Lai arī mītiņi viņiem tādi mazskaitlīgi, tomēr ļoti aktīvi tam seko līdzi Krievijas plašsaziņas līdzekļi. Kā nu nē? Tuvojas Saeimas vēlēšanas, un kaimiņzeme vienmēr izrādījusi padziļinātu interesi par procesiem Latvijā, apzinoties, ka viņu pilsoņi un naturalizētie Latvijas pilsoņi ir resurss, ko izmantot mērķu sasniegšanā. Pievērsiet uzmanību plakātiem - tie izskatās rūpnieciski drukāti tipogrāfijā ar līdzīgiem elementiem, kas nozīmē, ka šie niecīgie, bet izreklamētie protesti tiek mērķtiecīgi un apzināti organizēti! Ne velti Ždanoka atgriežas Latvijā no labi apmaksātā Eiroparlamenta deputātes amata, ne velti pretējais flangs tagad dalās it kā "mērenajos" un ekstrēmajos. Notiek pārbīdes un izskatās, ka ar iepriekš uzrakstītu scenāriju, lai aizmiglotu acis un pārņemtu varu. Mēs, latvieši, esam pietiekami inteliģenta tauta, lai saprastu, kas notiek.
Izglītībai Latvijas skolās jābūt latviešu valodā, šobrīd par to iestājas pat tie, kuri agrāk šo iniciatīvu neatbalstīja. Tas ir sasniegums, par ko sakāms paldies visiem, kuri ieguldījuši savu atbalstu un darbu. Šā lēmuma pieņemšana prasa vēl laiku likumdošanas procesā, bet tantēm ar plakātiem tomēr labāk būtu saprast, ka padomju laiki ir beigušies.