- Kas tieši Jūs pamudināja izplatīt šo paziņojumu?
Kā jau mēs redzam un dzirdam, tad Eiropas atvērtības un iekļaujošā politika ir izgāzusies, jo arvien vairāk politiķi rosina ierobežot migrāciju, jo tas šobrīd vairākās Eiropas valstīs rada drošības riskus. Tā rezultējusies ar nekontrolējamu noziedzības pieaugumu, nemieriem, augstiem drošības riskiem sabiedrībai un Eiropas pamatiedzīvotājiem.
Mēs no šobrīd notiekošā varam tikai mācīties un nepieļaut šādus riskus, jau sākotnēji neveicinot šīs kultūras ienākšanu Latvijā, jo mošejas ir kopienu nostiprināšanās sākums. Protams, mēs varam diskutēt un teikt, ka tas ir valsts attiecīgo drošību iestāžu jautājums, bet citu valstu pieredze rāda, ka vislabākais veids, kā nepieļaut eskalāciju, ir neļaut attīstīties šīm kopienām valstī.
Pēdējā laikā ziņu lentās un televīzijā dzirdam ziņas par trešo valstu migrantu Eiropā apdraudējumu radītajām sekām - apšaudēm, sprādzieniem, Eiropas iedzīvotāju spīdzināšanu un seksuālo izmantošanu, draudiem, uzbrukumiem. To mēs spilgti redzam, ka gadiem ilgi Zviedrija, Norvēģija, Francija, Vācija un Lielbritānija cīnās ar šo migrantu izraisītām sekām, bet tas jau ir ļoti sarežģīti. Ja lielās valstis ar saviem resursiem netiek galā, tad kādas ir mūsu kā nelielas valsts perspektīvas cerēt, ka pie mums būs citādāk! Kāpēc mums ir jākāpj bedrē, no kuras šobrīd mēģina izrāpties visa Eiropa?
Ņemot vērā to faktu, ka Rīgā acīmredzami palielinās trešo valstu iedzīvotāju skaits, tad šis jautājums viņiem kļūst aktuāls, jo šeit viņi jūtas kā mājās, bet Rīgā un Latvijā nav nepieciešams būvēt mošeju, kaut gan mums Satversme nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Tomēr mēs redzam ļoti negatīvo pieredzi Rietumeiropā, kur mošeju esamība tika pieļauta un šobrīd viņiem nākas ciest pat ar nopietniem drošības draudiem, tas ir, teroraktiem. Tiesību akti pieļauj reliģisko darbību ierobežot, ja tas ir nepieciešams sabiedriskās drošības interesēs, protams, tur vēl tiek minēti citi nosacījumi, bet šis ir viens no šobrīd svarīgākajiem.
Juridiska argumentācija reliģijas brīvības ierobežošanā var balstīties uz šādiem aspektiem:
1. Nacionālā identitāte un kultūras mantojums: Ja tiek uzskatīts, ka liela mēroga imigrācija vai reliģisko būvju celtniecība neatbilst Latvijas kultūras vērtībām;
2. Sabiedrības drošība: Ja tiek konstatēta reāla saikne starp konkrētām darbībām un drošības riskiem;
3. Integrācijas politika: Reliģisko grupu darbību var ierobežot, ja tas traucē integrācijas procesus un rada segregāciju.
Brīvību nodoties savai reliģijai vai ticībai var ierobežot tikai likumā paredzētajā kārtībā tai apmērā, kas ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, lai nodrošinātu sabiedrisko drošību, aizsargātu sabiedrisko kārtību, veselību vai tikumību, vai aizsargātu citu cilvēku tiesības un brīvības.
Tāpēc šeit būtu Valsts robežsardzi, Valsts policijai, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un Iekšlietu ministrijai jāķeras klāt pie risinājumu meklēšanas vēl darbīgāk, lai samazinātu šo nelegālo migrantu plūsmu, jo šī jautājuma risināšana pašvaldībām nav deleģēta. Protams arī valdībai ir jārīkojas, lai stiprinātu mūsu valsts drošību ne tikai no agresorvalsts, bet arī no šiem nelegālajiem migrantiem, kas rada drošības draudus. Rīgas pilsētas centrs un to īpatsvara pieaugums parāda, ka kaut kur šajā sistēmā ir caurumi, kas steidzami ir jāaizlāpa.
Aktualitāte šim tematam ir tikai pieaugusi un pieaug ar katru dienu, to mēs redzam uz Rīgas ielām. Jo lielāka ir migrācija, jo lielāks spiediens būs ar prasījumiem pēc mošejas būvniecības.
2. Kā Jūs plānojat iestāties pret mošeju celšanu un ko plānojat darīt šajā virzienā?
Jau šobrīd Satversme nosaka, ka Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Tāpat Satversme nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Latvijas Republikas Satversmes uzdevums ir aizsargāt latviešu nāciju un mūsu vērtības.
Savā darbības laikā nepieļaušu pašvaldības zemes nodošanu mošejas būvniecībai. Ja tas prasīs vēl papildu kādas normatīvo aktu izmaiņas, tad plānoju rosināt tās veikt.
Šobrīd pašvaldības būvvalde skaņo ieceres atbilstoši Būvniecības likumā noteiktajai kompetencei, kas ir: administratīvā procesa tiesiskums, arhitektoniskās kvalitātes princips, pašvaldības teritorijas plānojuma prasības, būves novietojuma prasības.
Šobrīd teritorijas plānojuma apbūves noteikumi paredz, ka vairumā vietu, kur ir atļauta reliģisko organizāciju apbūve, ir vispirms jāveic būvniecības ieceres publiskā apspriešana, un esmu pārliecināts, ka rīdziniekiem nav nevēlas, lai Rīgā tiktu būvētas mošejas.
Bet ir jāatceras, ja šīs reliģijas pārstāvji lūgtu pašvaldības zemi, lai veiktu mošejas būvniecību, tad tas ir Rīgas domes deputātu izšķiršanās jautājums, tā tad politisks jautājums. Pašvaldībai nav pienākums piešķirt zemi reliģisku būvju būvniecībai, jo tā nav pašvaldības pamatfunkcija, t.i., tāpēc atteikums nav jāpamato.
3. Vai mēģināsiet arī ierobežot islāma centru darbību Rīgā? Kā?
Ja tie radīs kādus papildu drošības riskus, tad notiks aktīvs darbs ar Valsts drošības dienesta iesaisti. Pagaidām esošā centru darbība pēc manā rīcībā esošās informācijas tādus nerada.